Negaidīti ciemiņi ir patīkams notikums, taču tas bieži liek rīkoties ātri, lai sarūpētu ko garšīgu pie kafijas vai tējas. Šī smilšu mīklas recepte ļauj pagatavot drupānus mājas cepumus ļoti īsā laikā no produktiem, kas parasti jau atrodas virtuvē.
Sestdienas pēcpusdienās mēdz gadīties, ka tējkanna jau sāk silt, bet pie tējas nav nekā, ko uzlikt uz galda. Kamēr draugi nāk iekšā un novelk mēteļus, ir tieši tik daudz laika, lai virtuvē pagatavotu kaut ko vienkāršu un smaržīgu. Esmu pamanījis, ka šādos brīžos nekas nevar sacensties ar klasiskiem smilšu mīklas cepumiem, kas burtiski kūst mutē.
Smilšu mīklas burvība un vienkāršība
Smilšu mīkla ir viena no tām lietām virtuvē, kas prasa pavisam maz, bet sniedz daudz. Pats nosaukums jau pasaka priekšā, ka mīklas struktūra būs drupāna un smalka. Man patīk, ka te nav vajadzīgi ne dārgi krēmi, ne sarežģītas tehnikas. Viss balstās uz miltu un sviesta apvienošanu, kas rada mājīgu un saprotamu garšu.
Kad šādi cepumi cepas, visa māja piepildās ar siltu vaniļas aromātu. Tas uzreiz rada mierīgu noskaņu un liek justies gaidītam. Turklāt mājās gatavoti cepumi vienmēr šķiet vērtīgāki par veikalā pirktajiem, pat ja tie pagatavoti lielā steigā.
Mīklas jaukšana un sagatavošana
Gatavošanu es sāku ar to, ka izņemu sviestu no ledusskapja, lai tas kļūst mīksts un pakļāvīgs. Dziļā bļodā es to sajaucu ar cukuru, pievienoju šķipsniņu sāls un vaniļu. Man patīk to darīt ar parastu koka karoti vai dakšiņu, jo tad labāk var sajust masas konsistenci. Sviestam jākļūst viendabīgam un nedaudz gaisīgam.
Tad es pievienoju olu. Svarīgi, lai tā nebūtu tikko no ledusskapja, jo auksta ola var likt sviestam atkal sacietēt. Pēc tam es pamazām sijāju klāt miltus, kas sajaukti ar cepamo pulveri. Mīkla ir jāmīca uzmanīgi – tieši tik ilgi, līdz tā vairs nelīp pie rokām un kļūst elastīga kā plastilīns.
Formas piešķiršana un cepšana
Ja laiks atļauj, es mīklu uz dažām minūtēm ielieku ledusskapī, lai sviests atkal nedaudz sastingst. Tas palīdz cepumiem vēlāk saglabāt formu. Pēc tam es izrullēju mīklu uz virsmas, kas nedaudz apkaisīta ar miltiem. Man patīk tos veidot apmēram puscentimetru biezus.
Lai cepumi izskatītos interesantāk, es izmantoju parastu dakšiņu un viegli uzvelku uz mīklas rakstu. Tad ar mazām formiņām vai vienkārši ar glāzi izspiežu aplīšus. Tos izkārtoju uz plāts, kas izklāta ar cepamo papīru. Krāsnī tiem nevajag daudz laika – pietiek ar aptuveni 15 minūtēm 180 grādu temperatūrā.
Pasniegšana un mazie noslēpumi
Tiklīdz cepumu malas kļūst zeltainas, es tos ņemu ārā. Sākumā tie ir mīksti, tāpēc ir svarīgi ļaut tiem pāris minūtes atdzist turpat uz plāts. Atdziestot tie kļūst tieši tādi, kādiem tiem jābūt – kraukšķīgiem un drupāniem. Pirms likšanas galdā es tos mēdzu pārkaisīt ar nedaudz pūdercukura.
Šī recepte manā virtuvē ir “pēdējā brīža glābiņš”. Tā nekad neliek vilties, jo rezultāts ir stabils un garša – klasiska. Smilšu mīkla ir ļoti pateicīga arī eksperimentiem, ja mājās ir kādas papildu garšvielas vai piedevas.
Padomi labākam rezultātam
Ja gribas garšu padarīt nedaudz bagātāku, mīklai var pierīvēt nedaudz citrona vai apelsīna miziņas. Tas piešķir svaigu aromātu, kas lieliski sader ar sviesta garšu. Tāpat var pievienot nedaudz sasmalcinātu riekstu, ja tie ir pieejami.
Svarīgi ir nepārcensties ar miltu daudzumu. Ja miltu būs par daudz, cepumi sanāks cieti. Mīklai ir jābūt maigai un tādai, ko ir patīkami turēt rokās. Tiklīdz tā vairs nelīp pie plaukstām, miltus klāt vairs nevajag likt. Šis vienkāršais noteikums palīdzēs saglabāt drupāno tekstūru.
Sastāvdaļas:
1 ola
100 g mīksta sviesta
70 g cukura
aptuveni 210 g kviešu miltu
1 tējkarote cepamā pulvera
šķipsniņa sāls
šķipsniņa vaniļas
pūdercukurs dekorēšanai
Šie cepumi ir lielisks veids, kā parādīt rūpes par viesiem, neveltot tam visu vakaru pie plīts. Silti mājas gardumi un tēja parasti ir viss, kas nepieciešams labai sarunai.
